(7) 2. Pattakammavaggo

1. Pattakammasuttaṃ



以下是您要求的直译:
(7) 2 钵的业品
1 钵的业经

61. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca –

‘‘Cattārome , gahapati, dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Katame cattāro? Bhogā me uppajjantu sahadhammenāti, ayaṃ paṭhamo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ.

‘‘Bhoge laddhā sahadhammena yaso me āgacchatu saha ñātīhi saha upajjhāyehīti, ayaṃ dutiyo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ.

‘‘Bhoge laddhā sahadhammena yasaṃ laddhā saha ñātīhi saha upajjhāyehi ciraṃ jīvāmi dīghamāyuṃ pālemīti, ayaṃ tatiyo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ.

‘‘Bhoge laddhā sahadhammena yasaṃ laddhā saha ñātīhi saha upajjhāyehi ciraṃ jīvitvā dīghamāyuṃ pāletvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjāmīti, ayaṃ catuttho dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ. Ime kho, gahapati, cattāro dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ.

‘‘Imesaṃ kho, gahapati, catunnaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ cattāro dhammā paṭilābhāya saṃvattanti. Katame cattāro? Saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā.

‘‘Katamā ca, gahapati, saddhāsampadā? Idha, gahapati, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Ayaṃ vuccati, gahapati, saddhāsampadā.

‘‘Katamā ca, gahapati, sīlasampadā? Idha, gahapati, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ayaṃ vuccati, gahapati, sīlasampadā.

‘‘Katamā ca, gahapati, cāgasampadā? Idha, gahapati, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vosaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Ayaṃ vuccati, gahapati, cāgasampadā.

‘‘Katamā ca, gahapati, paññāsampadā? Abhijjhāvisamalobhābhibhūtena , gahapati, cetasā viharanto akiccaṃ karoti, kiccaṃ aparādheti. Akiccaṃ karonto kiccaṃ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṃsati. Byāpādābhibhūtena, gahapati, cetasā viharanto akiccaṃ karoti, kiccaṃ aparādheti. Akiccaṃ karonto kiccaṃ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṃsati. Thinamiddhābhibhūtena, gahapati, cetasā viharanto akiccaṃ karoti kiccaṃ aparādheti. Akiccaṃ karonto kiccaṃ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṃsati. Uddhaccakukkuccābhibhūtena, gahapati, cetasā viharanto akiccaṃ karoti, kiccaṃ aparādheti. Akiccaṃ karonto kiccaṃ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṃsati. Vicikicchābhibhūtena, gahapati, cetasā viharanto akiccaṃ karoti, kiccaṃ aparādheti. Akiccaṃ karonto kiccaṃ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṃsati.

‘‘Sa kho so, gahapati, ariyasāvako abhijjhāvisamalobho cittassa upakkilesoti, iti viditvā abhijjhāvisamalobhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Byāpādo cittassa upakkilesoti, iti viditvā byāpādaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Thinamiddhaṃ cittassa upakkilesoti, iti viditvā thinamiddhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkilesoti, iti viditvā uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Vicikicchā cittassa upakkilesoti, iti viditvā vicikicchaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati.


以下是您要求的直译：
61 于是，给孤独长者来到世尊所在之处；来到后，向世尊致敬，然后坐在一旁。世尊对坐在一旁的给孤独长者如是说：
"长者啊，这四法是世间所欲、所爱、所乐、难得的。哪四法？'愿我以正当方法获得财富'，这是第一个世间所欲、所爱、所乐、难得的法。
"'愿我以正当方法获得财富后，名声随之而来，与亲族、师长共享'，这是第二个世间所欲、所爱、所乐、难得的法。
"'愿我以正当方法获得财富，与亲族、师长共享名声后，长寿久住'，这是第三个世间所欲、所爱、所乐、难得的法。
"'愿我以正当方法获得财富，与亲族、师长共享名声，长寿久住后，身坏命终，往生善趣天界'，这是第四个世间所欲、所爱、所乐、难得的法。长者啊，这四法是世间所欲、所爱、所乐、难得的。
"长者啊，为获得这四种世间所欲、所爱、所乐、难得的法，有四法可以导向。哪四法？信具足、戒具足、舍具足、慧具足。
"长者啊，什么是信具足？在此，长者，圣弟子有信心，相信如来的觉悟 - '世尊确实是阿罗汉、正等正觉、明行足、善逝、世间解、无上士、调御丈夫、天人师、佛陀、世尊'。长者啊，这称为信具足。
"长者啊，什么是戒具足？在此，长者，圣弟子远离杀生......远离饮酒放逸处。长者啊，这称为戒具足。
"长者啊，什么是舍具足？在此，长者，圣弟子以离垢吝啬之心住家，常行布施，手乐施舍，乐于分施，乐于应请，乐于分享布施。长者啊，这称为舍具足。
"长者啊，什么是慧具足？长者啊，被贪欲、不正当的贪婪所征服而住，做不该做的事，该做的事却不做。做不该做的事，不做该做的事，则失去名声和快乐。长者啊，被嗔恚所征服而住，做不该做的事，该做的事却不做。做不该做的事，不做该做的事，则失去名声和快乐。长者啊，被昏沉睡眠所征服而住，做不该做的事，该做的事却不做。做不该做的事，不做该做的事，则失去名声和快乐。长者啊，被掉举恶作所征服而住，做不该做的事，该做的事却不做。做不该做的事，不做该做的事，则失去名声和快乐。长者啊，被疑惑所征服而住，做不该做的事，该做的事却不做。做不该做的事，不做该做的事，则失去名声和快乐。
"长者啊，那位圣弟子了知'贪欲、不正当的贪婪是心的污垢'，因此舍弃贪欲、不正当的贪婪这心的污垢。了知'嗔恚是心的污垢'，因此舍弃嗔恚这心的污垢。了知'昏沉睡眠是心的污垢'，因此舍弃昏沉睡眠这心的污垢。了知'掉举恶作是心的污垢'，因此舍弃掉举恶作这心的污垢。了知'疑惑是心的污垢'，因此舍弃疑惑这心的污垢。


‘‘Yato ca kho, gahapati, ariyasāvakassa abhijjhāvisamalobho cittassa upakkilesoti, iti viditvā abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso pahīno hoti. Byāpādo cittassa upakkilesoti, iti viditvā byāpādo cittassa upakkileso pahīno hoti. Thinamiddhaṃ cittassa upakkilesoti, iti viditvā thinamiddhaṃ cittassa upakkileso pahīno hoti. Uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkilesoti, iti viditvā uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkileso pahīno hoti. Vicikicchā cittassa upakkilesoti, iti viditvā vicikicchā cittassa upakkileso pahīno hoti. Ayaṃ vuccati, gahapati, ariyasāvako mahāpañño puthupañño āpātadaso [āpāthadaso (sī. syā. kaṃ. pī.)] paññāsampanno [hāsapañño (ka.)]. Ayaṃ vuccati, gahapati , paññāsampadā. Imesaṃ kho, gahapati, catunnaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ ime cattāro dhammā paṭilābhāya saṃvattanti.

‘‘Sa kho so, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi cattāri pattakammāni kattā hoti. Katamāni cattāri? Idha gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaṃ sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati. Mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati. Puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati. Mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati. Idamassa paṭhamaṃ ṭhānagataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ.

‘‘Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato vā dāyādato [a. ni. 5.41], tathārūpāsu āpadāsu pariyodhāya saṃvattati. Sotthiṃ attānaṃ karoti. Idamassa dutiyaṃ ṭhānagataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ.

‘‘Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañcabaliṃ kattā hoti – ñātibaliṃ, atithibaliṃ, pubbapetabaliṃ, rājabaliṃ, devatābaliṃ. Idamassa tatiyaṃ ṭhānagataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ.

‘‘Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti, tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ . Idamassa catutthaṃ ṭhānagataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ.

‘‘Sa kho so, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi imāni cattāri pattakammāni kattā hoti. Yassa kassaci, gahapati, aññatra imehi catūhi pattakammehi bhogā parikkhayaṃ gacchanti, ime vuccanti, gahapati, bhogā aṭṭhānagatā apattagatā anāyatanaso paribhuttā. Yassa kassaci, gahapati, imehi catūhi pattakammehi bhogā parikkhayaṃ gacchanti, ime vuccanti, gahapati, bhogā ṭhānagatā pattagatā āyatanaso paribhuttā’’ti.

‘‘Bhuttā bhogā bhatā bhaccā [gatā bhūtā (ka.) bhaṭā bhaccā (syā. kaṃ.)], vitiṇṇā āpadāsu me;

Uddhaggā dakkhiṇā dinnā, atho pañcabalī katā;

Upaṭṭhitā sīlavanto, saññatā brahmacārayo.

‘‘Yadatthaṃ bhogaṃ iccheyya, paṇḍito gharamāvasaṃ;

So me attho anuppatto, kataṃ ananutāpiyaṃ.

‘‘Etaṃ [evaṃ (ka.)] anussaraṃ macco, ariyadhamme ṭhito naro;

Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī’’ti. paṭhamaṃ;

2. Ānaṇyasuttaṃ



以下是您要求的直译：
"长者啊，当圣弟子了知'贪欲、不正当的贪婪是心的污垢'，因此舍弃了贪欲、不正当的贪婪这心的污垢。了知'嗔恚是心的污垢'，因此舍弃了嗔恚这心的污垢。了知'昏沉睡眠是心的污垢'，因此舍弃了昏沉睡眠这心的污垢。了知'掉举恶作是心的污垢'，因此舍弃了掉举恶作这心的污垢。了知'疑惑是心的污垢'，因此舍弃了疑惑这心的污垢。长者啊，这称为圣弟子具大智慧、广博智慧、洞见智慧、具足智慧。长者啊，这称为慧具足。长者啊，为获得这四种世间所欲、所爱、所乐、难得的法，这四法可以导向。
"长者啊，那位圣弟子以勤勉努力获得的财富，以双臂之力积累，以汗水浸润，以正当方法、如法获得的财富，做四种适当的事。哪四种？在此，长者，圣弟子以勤勉努力获得的财富，以双臂之力积累，以汗水浸润，以正当方法、如法获得的财富，使自己快乐、满足，正当地享受快乐。使父母快乐、满足，正当地享受快乐。使妻子儿女、奴仆工人快乐、满足，正当地享受快乐。使朋友同事快乐、满足，正当地享受快乐。这是他的第一个适当、恰当、合理的用途。
"再者，长者，圣弟子以勤勉努力获得的财富，以双臂之力积累，以汗水浸润，以正当方法、如法获得的财富，用来防护可能发生的灾难，如火灾、水灾、王难、盗贼、不喜欢的继承人等，使自己安全。这是他的第二个适当、恰当、合理的用途。
"再者，长者，圣弟子以勤勉努力获得的财富，以双臂之力积累，以汗水浸润，以正当方法、如法获得的财富，用来履行五种义务 - 亲族义务、客人义务、祖先义务、国王义务、神祇义务。这是他的第三个适当、恰当、合理的用途。
"再者，长者，圣弟子以勤勉努力获得的财富，以双臂之力积累，以汗水浸润，以正当方法、如法获得的财富，用来布施给那些远离骄慢放逸，安住于忍辱温和，调伏自己、平静自己、使自己寂灭的沙门婆罗门，这种布施能带来天界的果报，导向快乐，引向天界。这是他的第四个适当、恰当、合理的用途。
"长者啊，那位圣弟子以勤勉努力获得的财富，以双臂之力积累，以汗水浸润，以正当方法、如法获得的财富，做这四种适当的事。长者啊，如果任何人的财富耗尽，不是用于这四种适当的事，长者啊，这称为财富用于不适当、不恰当、不合理的用途。长者啊，如果任何人的财富耗尽，是用于这四种适当的事，长者啊，这称为财富用于适当、恰当、合理的用途。"
"我已享用财富，养活眷属，
渡过灾难；
我已向上布施，
并履行五种义务；
我已侍奉持戒者，
自制的梵行者。
"智者居家所求财富的目的，
我已达成，
做了无悔之事。
"忆念此事的人，
安住于圣法的人，
现世受赞叹，
来世生天欢喜。"
第一
2 无债经

62. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca –

‘‘Cattārimāni, gahapati, sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṃ samayena samayaṃ upādāya. Katamāni cattāri? Atthisukhaṃ, bhogasukhaṃ, ānaṇyasukhaṃ [aṇaṇasukhaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)], anavajjasukhaṃ.

‘‘Katamañca, gahapati, atthisukhaṃ? Idha, gahapati, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā . So ‘bhogā me atthi uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā’ti adhigacchati sukhaṃ, adhigacchati somanassaṃ. Idaṃ vuccati, gahapati, atthisukhaṃ.

‘‘Katamañca, gahapati, bhogasukhaṃ? Idha, gahapati, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi paribhuñjati puññāni ca karoti. So ‘uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi paribhuñjāmi puññāni ca karomī’ti adhigacchati sukhaṃ, adhigacchati somanassaṃ. Idaṃ vuccati, gahapati, bhogasukhaṃ .

‘‘Katamañca, gahapati, ānaṇyasukhaṃ? Idha, gahapati, kulaputto na kassaci kiñci dhāreti appaṃ vā bahuṃ vā. So ‘na kassaci kiñci dhāremi [kiñci vā deti (ka.)] appaṃ vā bahuṃ vā’ti adhigacchati sukhaṃ, adhigacchati somanassaṃ. Idaṃ vuccati, gahapati, ānaṇyasukhaṃ.

‘‘Katamañca, gahapati, anavajjasukhaṃ? Idha, gahapati, ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti, anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato hoti. So ‘anavajjenamhi kāyakammena samannāgato, anavajjena vacīkammena samannāgato, anavajjena manokammena samannāgato’ti adhigacchati sukhaṃ, adhigacchati somanassaṃ. Idaṃ vuccati, gahapati, anavajjasukhaṃ. Imāni kho, gahapati, cattāri sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṃ samayena samayaṃ upādāyā’’ti.

‘‘Ānaṇyasukhaṃ ñatvāna, atho atthisukhaṃ paraṃ;

Bhuñjaṃ bhogasukhaṃ macco, tato paññā vipassati.

‘‘Vipassamāno jānāti, ubho bhoge sumedhaso;

Anavajjasukhassetaṃ, kalaṃ nāgghati soḷasi’’nti. dutiyaṃ;

3. Brahmasuttaṃ

63. ‘‘Sabrahmakāni, bhikkhave [itivu. 106], tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sapubbācariyakāni, bhikkhave, tāni kulāni , yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sapubbadevatāni [sapubbadevāni (syā. kaṃ.)], bhikkhave, tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sāhuneyyakāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti.

‘‘Brahmāti, bhikkhave, mātāpitūnaṃ [mātāpitunnaṃ (sī. pī.)] etaṃ adhivacanaṃ. Pubbācariyāti, bhikkhave, mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Pubbadevatāti [pubbadevāti (sī. syā. kaṃ.)], bhikkhave, mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Āhuneyyāti, bhikkhave, mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Taṃ kissa hetu? Bahukārā, bhikkhave, mātāpitaro, puttānaṃ āpādakā posakā imassa lokassa dassetāro’’ti.

‘‘Brahmāti mātāpitaro, pubbācariyāti vuccare;

Āhuneyyā ca puttānaṃ, pajāya anukampakā.

‘‘Tasmā hi ne namasseyya, sakkareyya ca paṇḍito;

Annena atha pānena, vatthena sayanena ca;

Ucchādanena nhāpanena, pādānaṃ dhovanena ca.

‘‘Tāya naṃ pāricariyāya, mātāpitūsu paṇḍitā;

Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī’’ti. tatiyaṃ;

4. Nirayasuttaṃ

64. ‘‘Catūhi , bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi catūhi? Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti – imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’’ti.

‘‘Pāṇātipāto adinnādānaṃ, musāvādo ca vuccati;

Paradāragamanañcāpi, nappasaṃsanti paṇḍitā’’ti. catutthaṃ;

5. Rūpasuttaṃ



以下是您要求的直译：
62 于是，给孤独长者来到世尊所在之处；来到后，向世尊致敬，然后坐在一旁。世尊对坐在一旁的给孤独长者如是说：
"长者啊，有四种快乐是在家享受欲乐者应当适时适地获得的。哪四种？拥有的快乐、享用的快乐、无债的快乐、无过的快乐。
"长者啊，什么是拥有的快乐？在此，长者，善男子有财富，是通过勤勉努力获得的，以双臂之力积累，以汗水浸润，以正当方法、如法获得的。他想到'我有财富，是通过勤勉努力获得的，以双臂之力积累，以汗水浸润，以正当方法、如法获得的'，因此获得快乐，获得愉悦。长者啊，这称为拥有的快乐。
"长者啊，什么是享用的快乐？在此，长者，善男子以勤勉努力获得的财富，以双臂之力积累，以汗水浸润，以正当方法、如法获得的财富来享受，并做善事。他想到'我以勤勉努力获得的财富，以双臂之力积累，以汗水浸润，以正当方法、如法获得的财富来享受，并做善事'，因此获得快乐，获得愉悦。长者啊，这称为享用的快乐。
"长者啊，什么是无债的快乐？在此，长者，善男子不欠任何人任何东西，无论多少。他想到'我不欠任何人任何东西，无论多少'，因此获得快乐，获得愉悦。长者啊，这称为无债的快乐。
"长者啊，什么是无过的快乐？在此，长者，圣弟子具足无过的身业，具足无过的语业，具足无过的意业。他想到'我具足无过的身业，具足无过的语业，具足无过的意业'，因此获得快乐，获得愉悦。长者啊，这称为无过的快乐。长者啊，这四种快乐是在家享受欲乐者应当适时适地获得的。"
"知晓无债之乐，以及拥有之乐，
享用财富之乐，凡人以智慧观察。
观察时了知，智者两种受用，
无过之乐，不及其十六分之一。"
第二
3 梵天经
63 "比丘们，那些家庭中父母在家中受子女尊敬的，是有梵天的家庭。比丘们，那些家庭中父母在家中受子女尊敬的，是有最初导师的家庭。比丘们，那些家庭中父母在家中受子女尊敬的，是有最初神祇的家庭。比丘们，那些家庭中父母在家中受子女尊敬的，是值得供养的家庭。
"比丘们，'梵天'是父母的同义词。比丘们，'最初导师'是父母的同义词。比丘们，'最初神祇'是父母的同义词。比丘们，'应受供养者'是父母的同义词。为什么呢？比丘们，父母对子女有大恩，是养育者、哺育者，是这个世界的展示者。"
"父母被称为梵天，被称为最初导师，
应受子女供养，怜悯子孙。
因此智者应礼敬，尊重他们，
以食物、饮料、衣服、卧具，
以涂油、沐浴、洗足。
智者以这些侍奉父母，
现世受赞叹，来世生天欢喜。"
第三
4 地狱经
64 "比丘们，具足四法的人，如同被带去安置在地狱中。哪四法？杀生、偷盗、邪淫、妄语 - 比丘们，具足这四法的人，如同被带去安置在地狱中。"
"杀生与偷盗，妄语被提及，
与他人妻通奸，智者不赞叹。"
第四
5 色经

65. ‘‘Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Rūpappamāṇo rūpappasanno, ghosappamāṇo ghosappasanno , lūkhappamāṇo lūkhappasanno, dhammappamāṇo dhammappasanno – ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti.

‘‘Ye ca rūpe pamāṇiṃsu [ye ca rūpena pāmiṃsu (sī. syā. kaṃ. pī.)], ye ca ghosena anvagū;

Chandarāgavasūpetā, nābhijānanti te janā [na te jānanti taṃ janā (sī. syā. kaṃ. pī.)].

‘‘Ajjhattañca na jānāti, bahiddhā ca na passati;

Samantāvaraṇo bālo, sa ve ghosena vuyhati.

‘‘Ajjhattañca na jānāti, bahiddhā ca vipassati;

Bahiddhā phaladassāvī, sopi ghosena vuyhati.

‘‘Ajjhattañca pajānāti, bahiddhā ca vipassati;

Vinīvaraṇadassāvī, na so ghosena vuyhatī’’ti. pañcamaṃ;

6. Sarāgasuttaṃ

66. ‘‘Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Sarāgo, sadoso, samoho, samāno – ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti.

‘‘Sārattā rajanīyesu, piyarūpābhinandino;

Mohena āvutā [adhamā (sī. syā. kaṃ. pī.)] sattā, baddhā [bandhā (ka.)] vaḍḍhenti bandhanaṃ.

‘‘Rāgajaṃ dosajañcāpi, mohajaṃ cāpaviddasū;

Karontākusalaṃ kammaṃ [dhammaṃ (ka.)], savighātaṃ dukhudrayaṃ.

‘‘Avijjānivutā posā, andhabhūtā acakkhukā;

Yathā dhammā tathā santā, na tassevanti [nassevanti (sī.)] maññare’’ti. chaṭṭhaṃ;

7. Ahirājasuttaṃ

67. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṅkato hoti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘idha , bhante, sāvatthiyaṃ aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṅkato’’ti.

‘‘Na hi nūna [na ha nūna (sī. syā. kaṃ. pī.)] so, bhikkhave, bhikkhu cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari. Sace hi so, bhikkhave, bhikkhu cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya, na hi so, bhikkhave, bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṅkareyya.

‘‘Katamāni cattāri? Virūpakkhaṃ ahirājakulaṃ, erāpathaṃ ahirājakulaṃ, chabyāputtaṃ ahirājakulaṃ, kaṇhāgotamakaṃ ahirājakulaṃ. Na hi nūna so, bhikkhave, bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari. Sace hi so, bhikkhave, bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya, na hi so, bhikkhave, bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṅkareyya.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena pharituṃ attaguttiyā attarakkhāya attaparittāyā’’ti.

[cūḷava. 251; jā. 1.2.105 passitabbaṃ] ‘‘Virūpakkhehi me mettaṃ, mettaṃ erāpathehi me;

Chabyāputtehi me mettaṃ, mettaṃ kaṇhāgotamakehi ca.

‘‘Apādakehi me mettaṃ, mettaṃ dvipādakehi [dipādakehi (sī. syā. kaṃ. pī.)] me;

Catuppadehi me mettaṃ, mettaṃ bahuppadehi me.

‘‘Mā maṃ apādako hiṃsi, mā maṃ hiṃsi dvipādako [dipādako (sī. syā. kaṃ. pī.)];

Mā maṃ catuppado hiṃsi, mā maṃ hiṃsi bahuppado.

‘‘Sabbe sattā sabbe pāṇā, sabbe bhūtā ca kevalā;

Sabbe bhadrāni passantu, mā kañci [kiñci (syā. kaṃ. ka.)] pāpamāgamā.

‘‘Appamāṇo buddho, appamāṇo dhammo;

Appamāṇo saṅgho, pamāṇavantāni sarīsapāni [siriṃsapāni (sī. syā. kaṃ. pī.)].

‘‘Ahivicchikā satapadī, uṇṇanābhī sarabū mūsikā;

Katā me rakkhā katā me parittā [kataṃ me parittaṃ (?)], paṭikkamantu bhūtāni;

Sohaṃ namo bhagavato, namo sattannaṃ sammāsambuddhāna’’nti. sattamaṃ;

8. Devadattasuttaṃ

68. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaṃ ārabbha bhikkhū āmantesi – ‘‘attavadhāya, bhikkhave [cūḷava. 252; saṃ. ni. 

以下是您要求的直译：
65 "比丘们，世间有这四种人存在。哪四种？以色为标准而喜悦色的人，以声音为标准而喜悦声音的人，以粗糙为标准而喜悦粗糙的人，以法为标准而喜悦法的人 - 比丘们，这四种人存在于世间。"
"那些以色为度量的人，那些随声音而去的人；
被欲爱所支配，那些人不了知。
不知内在，也不见外在；
愚人被障碍包围，确实被声音所漂流。
不知内在，但能观外在；
只见外在果报，他也被声音所漂流。
了知内在，也能观外在；
无障碍地观察，他不被声音所漂流。"
第五
6 有贪经
66 "比丘们，世间有这四种人存在。哪四种？有贪的人，有嗔的人，有痴的人，有慢的人 - 比丘们，这四种人存在于世间。"
"对可爱之物贪着，喜欢可爱的形色；
被愚痴包围的众生，增长束缚。
不知由贪所生、由嗔所生、由痴所生，
造作不善业，带来伤害和痛苦。
被无明覆盖的人，成为盲目无眼者；
如法如实存在，他们却不认为如此。"
第六
7 蛇王经
67 一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，舍卫城中有一位比丘被蛇咬死了。于是，许多比丘来到世尊所在之处；来到后，向世尊致敬，然后坐在一旁。坐在一旁的那些比丘对世尊如是说："尊者，这里在舍卫城中有一位比丘被蛇咬死了。"
"比丘们，那位比丘肯定没有以慈心遍满四个蛇王家族。比丘们，如果那位比丘以慈心遍满四个蛇王家族，比丘们，那位比丘就不会被蛇咬死。
"哪四个？毗楼博叉蛇王家族，伊罗钵多蛇王家族，阐婆蛇王家族，黑瞿昙蛇王家族。比丘们，那位比丘肯定没有以慈心遍满这四个蛇王家族。比丘们，如果那位比丘以慈心遍满这四个蛇王家族，比丘们，那位比丘就不会被蛇咬死。
"比丘们，我允许你们以慈心遍满这四个蛇王家族，为了自我保护、自我守护、自我防护。"
"我对毗楼博叉有慈心，我对伊罗钵多有慈心；
我对阐婆有慈心，我对黑瞿昙也有慈心。
我对无足者有慈心，我对两足者有慈心；
我对四足者有慈心，我对多足者有慈心。
愿无足者不伤害我，愿两足者不伤害我；
愿四足者不伤害我，愿多足者不伤害我。
愿一切众生、一切生命、一切存在，
都看到善事，愿不遇到任何恶事。
佛无量，法无量；
僧无量，爬行动物有限量。
蛇、蝎、蜈蚣、蜘蛛、蝮蛇、老鼠；
我已作保护，我已作防护，愿诸生物退去；
我礼敬世尊，礼敬七位正等正觉者。"
第七
8 提婆达多经
68 一时，世尊住在王舍城灵鹫山，提婆达多刚刚离去不久。在那里，世尊以提婆达多为缘由，对比丘们说："比丘们，

2.184], devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Parābhavāya, bhikkhave, devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, kadalī attavadhāya phalaṃ deti, parābhavāya phalaṃ deti; evamevaṃ kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, veḷu attavadhāya phalaṃ deti, parābhavāya phalaṃ deti; evamevaṃ kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, naḷo attavadhāya phalaṃ deti, parābhavāya phalaṃ deti; evamevaṃ kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, assatarī attavadhāya gabbhaṃ gaṇhāti, parābhavāya gabbhaṃ gaṇhāti; evamevaṃ kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādī’’ti.

‘‘Phalaṃ ve kadaliṃ hanti, phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷaṃ;

Sakkāro kāpurisaṃ hanti, gabbho assatariṃ yathā’’ti [cūḷava. 335; saṃ. ni. 1.183; 2.184; netti. 90]. aṭṭhamaṃ;

9. Padhānasuttaṃ

69. ‘‘Cattārimāni , bhikkhave, padhānāni. Katamāni cattāri? Saṃvarappadhānaṃ, pahānappadhānaṃ, bhāvanāppadhānaṃ, anurakkhaṇāppadhānaṃ. Katamañca, bhikkhave, saṃvarappadhānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Idaṃ vuccati, bhikkhave, saṃvarappadhānaṃ.

‘‘Katamañca, bhikkhave, pahānappadhānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Idaṃ vuccati, bhikkhave, pahānappadhānaṃ.

‘‘Katamañca, bhikkhave, bhāvanāppadhānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Idaṃ vuccati, bhikkhave, bhāvanāppadhānaṃ.

‘‘Katamañca, bhikkhave, anurakkhaṇāppadhānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Idaṃ vuccati, bhikkhave, anurakkhaṇāppadhānaṃ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri padhānānī’’ti.

‘‘Saṃvaro ca pahānañca, bhāvanā anurakkhaṇā;

Ete padhānā cattāro, desitādiccabandhunā;

Yo hi [yehi (?)] bhikkhu idhātāpī, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe’’ti. navamaṃ;

10. Adhammikasuttaṃ



以下是您要求的直译：
提婆达多的利养、恭敬、名声生起是为了自我毁灭。比丘们，提婆达多的利养、恭敬、名声生起是为了衰败。
"比丘们，就像芭蕉结果是为了自我毁灭，结果是为了衰败；同样地，比丘们，提婆达多的利养、恭敬、名声生起是为了自我毁灭，提婆达多的利养、恭敬、名声生起是为了衰败。
"比丘们，就像竹子结果是为了自我毁灭，结果是为了衰败；同样地，比丘们，提婆达多的利养、恭敬、名声生起是为了自我毁灭，提婆达多的利养、恭敬、名声生起是为了衰败。
"比丘们，就像芦苇结果是为了自我毁灭，结果是为了衰败；同样地，比丘们，提婆达多的利养、恭敬、名声生起是为了自我毁灭，提婆达多的利养、恭敬、名声生起是为了衰败。
"比丘们，就像骡子怀孕是为了自我毁灭，怀孕是为了衰败；同样地，比丘们，提婆达多的利养、恭敬、名声生起是为了自我毁灭，提婆达多的利养、恭敬、名声生起是为了衰败。"
"果实毁灭芭蕉，果实毁灭竹子，果实毁灭芦苇；
恭敬毁灭恶人，如同胎儿毁灭骡子。"
第八
9 精进经
69 "比丘们，有四种精进。哪四种？防护精进、断除精进、修习精进、保护精进。比丘们，什么是防护精进？在此，比丘们，比丘为了不生起未生的恶不善法而生起意愿，努力，发起精进，策励心，精勤。比丘们，这称为防护精进。
"比丘们，什么是断除精进？在此，比丘们，比丘为了断除已生的恶不善法而生起意愿，努力，发起精进，策励心，精勤。比丘们，这称为断除精进。
"比丘们，什么是修习精进？在此，比丘们，比丘为了生起未生的善法而生起意愿，努力，发起精进，策励心，精勤。比丘们，这称为修习精进。
"比丘们，什么是保护精进？在此，比丘们，比丘为了已生善法的住立、不忘失、增长、广大、修习、圆满而生起意愿，努力，发起精进，策励心，精勤。比丘们，这称为保护精进。比丘们，这就是四种精进。"
"防护与断除，修习与保护；
这四种精进，由太阳亲族所说；
在此精进的比丘，能达到苦的灭尽。"
第九
10 非法经

70. ‘‘Yasmiṃ , bhikkhave, samaye rājāno adhammikā honti, rājāyuttāpi tasmiṃ samaye adhammikā honti. Rājāyuttesu adhammikesu brāhmaṇagahapatikāpi tasmiṃ samaye adhammikā honti. Brāhmaṇagahapatikesu adhammikesu negamajānapadāpi tasmiṃ samaye adhammikā honti. Negamajānapadesu adhammikesu visamaṃ candimasūriyā parivattanti . Visamaṃ candimasūriyesu parivattantesu visamaṃ nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti. Visamaṃ nakkhattesu tārakarūpesu parivattantesu visamaṃ rattindivā [rattidivā (ka.)] parivattanti. Visamaṃ rattindivesu parivattantesu visamaṃ māsaddhamāsā parivattanti. Visamaṃ māsaddhamāsesu parivattantesu visamaṃ utusaṃvaccharā parivattanti. Visamaṃ utusaṃvaccharesu parivattantesu visamaṃ vātā vāyanti visamā apañjasā . Visamaṃ vātesu vāyantesu visamesu apañjasesu devatā parikupitā bhavanti. Devatāsu parikupitāsu devo na sammā dhāraṃ anuppavecchati. Deve na sammā dhāraṃ anuppavecchante visamapākāni [visamapākīni (sī. syā. kaṃ.), visamaṃ pākāni (ka.)] sassāni bhavanti. Visamapākāni, bhikkhave, sassāni manussā paribhuñjantā appāyukā honti dubbaṇṇā ca bavhābādhā [bahvābādhā (ka.)] ca.

‘‘Yasmiṃ, bhikkhave, samaye rājāno dhammikā honti, rājāyuttāpi tasmiṃ samaye dhammikā honti. Rājāyuttesu dhammikesu brāhmaṇagahapatikāpi tasmiṃ samaye dhammikā honti. Brāhmaṇagahapatikesu dhammikesu negamajānapadāpi tasmiṃ samaye dhammikā honti. Negamajānapadesu dhammikesu samaṃ candimasūriyā parivattanti. Samaṃ candimasūriyesu parivattantesu samaṃ nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti. Samaṃ nakkhattesu tārakarūpesu parivattantesu samaṃ rattindivā parivattanti. Samaṃ rattindivesu parivattantesu samaṃ māsaddhamāsā parivattanti. Samaṃ māsaddhamāsesu parivattantesu samaṃ utusaṃvaccharā parivattanti. Samaṃ utusaṃvaccharesu parivattantesu samaṃ vātā vāyanti samā pañjasā. Samaṃ vātesu vāyantesu samesu pañjasesu devatā aparikupitā bhavanti. Devatāsu aparikupitāsu devo sammā dhāraṃ anuppavecchati. Deve sammā dhāraṃ anuppavecchante samapākāni sassāni bhavanti. Samapākāni, bhikkhave, sassāni manussā paribhuñjantā dīghāyukā ca honti vaṇṇavanto ca balavanto ca appābādhā cā’’ti.

‘‘Gunnaṃ ce taramānānaṃ, jimhaṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā tā jimhaṃ gacchanti, nette jimhaṃ gate sati.

‘‘Evamevaṃ manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;

So ce adhammaṃ carati, pageva itarā pajā;

Sabbaṃ raṭṭhaṃ dukkhaṃ seti, rājā ce hoti adhammiko.

‘‘Gunnaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā tā ujuṃ gacchanti, nette ujuṃ gate sati.

‘‘Evamevaṃ manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;

So sace [so ceva (sī. pī.), so ce (syā.)] dhammaṃ carati, pageva itarā pajā;

Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammiko’’ti. dasamaṃ;

Pattakammavaggo dutiyo.


以下是您要求的直译：
70 "比丘们，当国王不如法时，王臣在那时也不如法。当王臣不如法时，婆罗门和居士在那时也不如法。当婆罗门和居士不如法时，城邑和乡村的人在那时也不如法。当城邑和乡村的人不如法时，日月运行不调。当日月运行不调时，星宿运行不调。当星宿运行不调时，昼夜运行不调。当昼夜运行不调时，月半月运行不调。当月半月运行不调时，季节和年份运行不调。当季节和年份运行不调时，风吹不调不正。当风吹不调不正时，诸神发怒。当诸神发怒时，天不正常降雨。当天不正常降雨时，庄稼成熟不调。比丘们，人们食用成熟不调的庄稼时，寿命短、容色差、多病。
"比丘们，当国王如法时，王臣在那时也如法。当王臣如法时，婆罗门和居士在那时也如法。当婆罗门和居士如法时，城邑和乡村的人在那时也如法。当城邑和乡村的人如法时，日月运行调和。当日月运行调和时，星宿运行调和。当星宿运行调和时，昼夜运行调和。当昼夜运行调和时，月半月运行调和。当月半月运行调和时，季节和年份运行调和。当季节和年份运行调和时，风吹调和正直。当风吹调和正直时，诸神不发怒。当诸神不发怒时，天正常降雨。当天正常降雨时，庄稼成熟调和。比丘们，人们食用成熟调和的庄稼时，寿命长、容色好、强壮、少病。"
"如果牛群渡河时，领头牛歪斜而行；
所有的牛都歪斜而行，因为领头者歪斜。
同样地在人群中，被认为是最尊贵的；
如果他行不法，其他人更是如此；
如果国王不如法，全国遭受痛苦。
如果牛群渡河时，领头牛正直而行；
所有的牛都正直而行，因为领头者正直。
同样地在人群中，被认为是最尊贵的；
如果他行正法，其他人更是如此；
如果国王如法，全国享受快乐。"
第十
钵的业品第二


Tassuddānaṃ –

Pattakammaṃ ānaṇyako [anaṇako (sī. pī.), anaṇyako (ka.)], sabrahmanirayā rūpena pañcamaṃ;

Sarāgaahirājā devadatto, padhānaṃ adhammikena cāti.

以下是您要求的直译：
其摘要：
钵的业、无债者、有梵天、地狱、色为第五；
有贪、蛇王、提婆达多、精进、以非法者为结。


